Pamatdati par izglītību 2012 Eiropas izglītības sistēmu attīstība pēdējā desmitgadē

„Pamatdati par izglītību 2012” - Eurydice tīkla nozīmīgākā publikācija, - izseko galvenajām izmaiņām Eiropas izglītības sistēmās pēdējā desmitgadē. Ziņojumā statistika apvienota ar aprakstošu informāciju, raksturojot 37 Eiropas izglītības sistēmu uzbūvi, vadību un norises no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai. Publikācijā apskatīti daudzi jautājumi, kas ir prioritāri Eiropas sadarbībai izglītībā un apmācībā (ET 2020) un plašākai Eiropas stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei nākamajā desmitgadē (EU 2020). Ziņojumā iekļautie 95 rādītāji ilustrē šādus tematus: Demogrāfiskais konteksts, Izglītības sistēmas, Līdzdalība izglītībā, Resursi, Skolotāji un skolu vadības personāls, Izglītības procesi un iegūtās izglītības veidi un Pāreja uz nodarbinātību. Salīdzinot ar iepriekšējo - 2009. gada - izdevumu, „Pamatdati par izglītību 2012” ir uzlaboti, iekļaujot garākas statistiskās laikrindas, kas ļauj vieglāk identificēt izglītības sistēmas ietekmējošus specifiskus procesus un analizēt pašreizējo situāciju pagātnes kontekstā. „Pamatdati par izglītību 2012” ir kopīgi ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju Eurostat veidota publikācija, kurā izmantoti Eurydice tīkla valstu nodaļu, Eurostat un Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009 apkopotie dati. Šajā bukletā sniegts ieskats dažos no ziņojuma galvenajiem konstatējumiem.

Kas ir Eurydice Eurydice tīkls nodrošina informāciju un veido analītiskus apskatus par Eiropas izglītības sistēmām un rīcībpolitiku. Kopš 2011. gada tīklā darbojas 37 nacionālās nodaļas 33 valstīs, kuras piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, EBTA valstis, Horvātija un Turcija). Tīkla darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Briselē, kas veic tīkla veidoto publikāciju izstrādi un nodrošina dažādu informācijas resursu pieejamību internetā..

1

Eiropas Komisija

SKOLĀ PAVADĪTAIS LAIKS KĻŪST ILGĀKS Gandrīz visās izglītības sistēmās Eiropā ir skaidri

gadījumā.

saskatāma

septiņpadsmitgadīgu eiropiešu turpināja mācīties

tendence

paildzināt

obligātās

2009.

gadā

90 %

skološanās laiku, kas vērojama līdztekus mērķim

skolā.

samazināt pāragri skolu pametušo skaitu un dažos

Papildus garākam obligātās izglītības posmam

gadījumos centieniem nodrošināt, lai visi skolēni

vērojama tendence sākt formālo izglītību arvien

saņemtu

apliecinošus

agrākā vecumā. Laikposmā no 2000. līdz 2009.

dokumentus. Vairākās valstīs obligātā izglītība tiek

pamatizglītības

gadam 3 līdz 5-gadus vecu bērnu vidējā līdzdalības

sākta par vienu gadu agrāk nekā iepriekš (vai pat

proporcija pirmsskolas vai sākumskolas izglītībā

par diviem gadiem Latvijas gadījumā, ieskaitot

palielinājās līdz 6.3 un 15.3 procentpunktiem, 2009.

obligāto sagatavošanu skolai). Nesen notikušu

gadā sasniedzot 77 % un 94 %. Beļģijā, Dānijā,

reformu

ir

Spānijā, Francijā un Islandē trīsgadīgo bērnu

pagarinājušas pilnlaika obligātās izglītības laiku par

iesaiste pirmsskolas izglītībā 2009. gadā bija

vienu vai diviem gadiem, un par trim Portugāles

gandrīz 100%.

rezultātā

apguvi

trīspadsmit

valstis

Obligātās izglītības ilgums Eiropā 1980./81.-2010./11. māc . g.

2

gandrīz

Daļlaika izglītība Avots: Eurydice

SKOLAS UN AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES KĻŪST PATSTĀVĪGĀKAS Pēdējā desmitgadē ir pieaugusi skolu patstāvība, lai

Tomēr ikdienā skolām ir daudz vairāk brīvības

gan dažās jomās autonomija skolām tiek piešķirta

izglītības norisēs, piemēram, mācīšanas metožu un

labprātāk, nekā citās. Piemēram, lēmumus par

mācību līdzekļu izvēlē, skolēnu grupēšanā un

pedagogu personālvadību parasti pieņem pati

iekšējā vērtēšanā. Skolās pedagogiem ir lielāka

skola, bet lēmumi, kas saistīti ar iestādes vadītāja

patstāvība lēmumos par mācību metodēm, iekšējās

amatu visbiežāk ir augstākas pārvaldes iestādes

vērtēšanas kritērijiem un mācību līdzekļu izvēli

kontrolē. Turklāt visās valstīs obligātais izglītības

salīdzinājumā ar lēmumiem par skolēnu grupēšanu.

saturs tiek noteikts centralizēti.

Skolu autonomija cilvēkresursu vadībā sākumskolas izglītībā un vispārējās vidējās izglītības pirmajā un otrajā posmā (ISCED 1-3), 2010./11. māc. g. Attiecībā uz skolu direktoriem Skolas direktora atlase Skolas direktora pienākumu noteikšana

Attiecībā uz pedagoģisko personālu Jaunu skolotāju atlase Aizvietojošu skolotāju izvēle Skolotāju atbrīvošana no darba Skolotāju pienākumu noteikšana

Pa kreisi ISCED 1

Pa labi ISCED 2-3

Pilnīga patstāvība

Ierobežota patstāvība

Nav patstāvības



Nav attiecināms

Lēmumu pieņemšanas tiesības var piešķirt vietējā pašvaldība

Avots: Eurydice

Iestāžu patstāvība ir pieaugusi arī augstskolu

Atbildība par studentu skaita noteikšanu augstākajā

akadēmiskā

Piemēram,

izglītībā tiek dalīta starp centrālās vai reģionālās

augstskolas tagad ir gandrīz pilnībā atbildīgas par

pārvaldes iestādēm un augstskolām, un daudzās

akadēmiskā personāla novērtēšanu un izaugsmes

valstīs augstākās izglītības iestādes pašas organizē

iespējām.

studentu atlases procedūru.

personāla

vadībā.

3

Atlases procedūrās iesaistītās iestādes pirmajā, otrajā un trešajā augstākās izglītības ciklā, 2010./11. akad. g.

Otrais un trešais cikls Atlasi patstāvīgi veic izglītības pārvaldes iestādes un/vai neatkarīgas aģentūras Atlasi pastāvīgi veic augstākās izglītības iestādes Vairumā studiju jomu atlases procedūras nepastāv, bet pastāv īpašas procedūras atsevišķām studiju jomām

Avots: Eurydice

SKOLU IZGLĪTĪBĀ SVARĪGĀKA KĻŪST KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA Izglītības kvalitāte Eiropā ir augstākā prioritāte, un tā

Dažas valstis nesen ir ieviesušas vai pastiprinājušas

tiek arvien vairāk vērtēta - skolas, skolotāju, vai

skolotāju

izglītības sistēmas līmenī. Ļoti daudzās valstīs notiek

kopiena, Portugāle, Slovēnija un Lihtenšteina).

skolu ārējā vērtēšana, ko parasti veic inspekcija, un iekšējā vērtēšana, ko veic skolas kolektīvs un dažkārt arī citi skolas kopienā iesaistītie dalībnieki. Daudzās valstīs skolu ārējā vērtēšanā tiek vērtēts skolēnu sasniegumi,

piemēram,

centralizētajos

vai

skolotāju

skolēnu

rezultāti

vērtējumos,

individuālu

vērtēšanu

(Beļģijas

Vairāk nekā puse valstu savu izglītības sistēmu snieguma pārraudzīšanai izmanto skolēnu rezultātus centralizētajos

pārbaudes

darbos

un

vērtēšanas rezultātus.

vai

informācija par skolēnu progresu mācību gaitā.

Informācijas par skolēnu sasniegumiem izmantošana ārējās vērtēšanas procesā sākumskolās un vidējās izglītības pirmā un otrā posma skolās (ISCED 1-3), 2010./11. māc. g.

Informācija par skolēnu sasniegumiem tiek izmantota ārējās vērtēšanas procesā Informācija par skolēnu sasniegumiem netiek izmantota ārējās vērtēšanas procesā Skolu ārējā vērtēšana nepastāv Dati nav pieejami

4

Avots: Eurydice

flāmu

skolu

NESKATOTIES UZ PIEAUGOŠU ATBALSTU SKOLOTĀJIEM, SKOLOTĀJA PROFESIJA NAV ĪPAŠI POPULĀRA Atbalsta

pasākumi

profesijā

jaunienākošiem

Līdzīgi var raksturot skolotāju noslodzi: ja kopumā

skolotājiem pēdējos gados ir kļuvuši plašāki. Ja

darba stundas skolotājiem nav mainījušās, tad

2002./03. mācību gadā tikai 14 valstis piedāvāja

vidējais kontaktstundu skaits pēdējos gados tomēr

oficiālus, centralizēti noteiktus atbalsta pasākumus,

ir palielinājies.

tad 2010./11. mācību gadā jau 21 valsts ziņo par centralizēti ieteiktiem atbalsta pasākumiem jauniem skolotājiem

(piemēram,

mentorings,

padomi

vērtēšanai un stundu vērošana). Turklāt svarīgu lomu ir ieguvusi pastāvīga profesionālā pilnveide (PPP). Ja 2002./03. mācību gadā apmēram pusē Eiropas valstu skolotāju dalība PPP aktivitātēs bija brīvprātīga, tagad tas ir profesionāls pienākums 26 valstīs vai reģionos.

Šīs tendences sakrīt ar ievērojamu absolventu skaita

kritumu

samazinājums

pedagoģijas var

veicināt

nozarē.

Tāds

skolotāju

skaita

nepietiekamību jau tuvākā nākotnē, īpaši ņemot vērā, ka daudzās Eiropas valstīs lielākā daļa pašlaik nodarbināto skolotāju ir tuvu pensionēšanās vecumam. Turklāt, lai gan kopš 2001./02. māc. g. apmēram viena trešā daļa Eiropas valstu ir paaugstinājušas pensionēšanās vecumu, lielākā

Skolotāju algas Eiropā pēdējā desmitgadē ir

daļa skolotāju pensionējas, tiklīdz ir sasnieguši

palielinājušās – dažos gadījumos vairāk kā par

likuma atļauto slieksni. Dažās Eiropas valstīs

40 %.

Taču

palielinājumi

nav

vienmēr

bijuši

pietiekami, lai straujo dzīves izmaksu pieauguma

ievērojams skolotāju skaita trūkums faktiski ir reģistrēts jau 2009. gadā.

apstākļos saglabātu skolotāju pirktspēju.

15-gadīgo skolēnu proporcija skolās, kurās mācības ietekmē nepietiekošs skolotāju skaits obligātajos priekšmetos, 2009. g.

Matemātikas skolotāji

Dabas zinātņu skolotāji

Mācībvalodas skolotāji

Valstis, kas nav piedalījušās aptaujā

Avots: OECD, PISA 2009

5

IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANA – IZAICINĀJUMS KRĪZES LAIKĀ Lielākajā daļā valstu ieguldījums izglītībā pēdējā

Izglītības kopējām publiskajām izmaksām ES-27

desmitgadē ir lielākoties palicis nemainīgs līdz pat

dalībvalstīs nemainoties laikā no 2001. līdz 2008.

2008. gadam - tieši pirms ekonomiskās lejupslīdes.

gadam, kopējie izdevumi gadā uz vienu skolēnu

Reaģējot uz krīzi, dažas valdības ir īstenojušas

tomēr pieauga, kas vērtējams pozitīvi.

īpašus

Pēdējā desmitgadē arvien lielāks valstu skaits

pasākumus,

finansēšanas pasargātas

nodrošinot,

kārtība iepriekšējā

netiek

ka

mainīta

desmitgadē

pastāvošā tiek

ieviesa dažāda veida maksājumus augstākajā

īstenotās

un

izglītībā studējošajiem. Tajā pašā laikā finansiāla

reformas. Pieaug neobligātās pirmsskolas izglītības

atbalsta

nodrošinājums bez maksas. Tas noteikti veicina

mērķgrupām mīkstināja vispārējo administratīvo

visu bērnu un jo īpaši bērnu no ģimenēm ar zemiem

un/vai studiju maksas iekasēšanas shēmu efektu.

ienākumiem iesaisti pirmsskolas izglītībā. Turklāt

Stipendijas

maksu par neobligāto pirmsskolas izglītību valstis

studējošajiem ir lielākā publiskā sektora izdevumu

arī bieži pielāgo ģimenes ienākumu līmenim un

plūsma, kas veido vairāk kā 16,7 % no kopējiem

citiem

izdevumiem izglītībai.

kritērijiem.

Minētie

pasākumi

izskaidro

nodrošinājums

un

kredīti

atsevišķām

augstākajā

studentu

izglītībā

līdzdalības palielināšanos šajā izglītības pakāpē.

Ikgadējo izdevumu pieaugums publiskā sektora izglītības iestādēm (ISCED 0 līdz 6) rēķinot uz vienu skolēnu/studentu PPS EUR (tūkstošos), 2000. un 2008. g. (salīdzināmās cenas)

2000. g.

2008. g. (d) (2000. gada salīdzināmās cenas)

2008. g. (d) (2000. gada salīdzināmās cenas)

2000. g.

6

Avots: Eurostat, UOE un iedzīvotāju statistika (2011. gada jūnija dati)

AUGSTSKOLU ABSOLVENTI ATROD DARBU DIVAS REIZES ĀTRĀK, NEKĀ CILVĒKI BEZ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS 2010. gadā 79 % Eiropas jauniešu vecumā no 20

cilvēkiem ar zemākas pakāpes izglītību. Vidēji ES

līdz 24 gadiem bija veiksmīgi ieguvuši vidējo

visu

izglītību, apliecinot augšupejošu tendenci, kas

nozīmīgā darba atrašanas laiks 2009. gadā bija

aptver visu Eiropu kopš 2000. gada. Personu ar

apmēram 6,5 mēneši.

augstāko izglītību vidējā ES proporcija kopš 2000.

izglītības

Palielinoties

gada ir palielinājusies visās vecuma grupās, lai gan

pakāpju

kopējam

absolventiem

augstskolu

pirmā

absolventu

skaitam, pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem ir

studējošo daudzums dažādās augstākās izglītības

atrastajam darbam neatbilstoši augsta izglītība.

studiju jomās joprojām nav līdzsvarots. Absolventu

Apmēram

skaits ir samazinājies, piemēram, dabas zinātņu,

viens

no

pieciem

augstskolu

absolventiem strādā darbā, kurā nepieciešama

matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomās, kā

zemāka izglītība, un šādu darbinieku skaits kopš

arī pedagoģijas jomā.

2000.

gada

tikai

pieaug.

Turklāt,

lai

gan

Augstskolu absolventi darba tirgū iekļaujas divas

dzimumatšķirības šajā jomā kopš 2000. gada

reizes ātrāk nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītību. Lai

samazinās, sievietes ar augstāko izglītību vidēji ir

iekļautos darba tirgū, augstskolu absolventiem

daudz vairāk pakļautas bezdarbam nekā vīrieši,

nepieciešams vidēji 5 mēnešu periods atšķirībā no

neskatoties uz faktu, ka studējošo sieviešu skaits

mēnešiem,

9,8

kas

nepieciešami

pārsniedz vīriešu skaitu gandrīz visās augstākās izglītības studiju jomās.

Vidējais ilgums pārejai no izglītības uz nodarbinātību, pēc iegūtās izglītības pakāpes, 2009. gads Mēneši

Mēneši

Vismaz ar iegūtu pamatizglītību vai vidējās izglītības pirmo posmu (ISCED 2)

Ar iegūtu vidējo izglītību (ISCED 3)

Ar iegūtu augstāko izglītību

Avots: Eurostat, Darbaspēka apsekojuma speciālmodulis (2011. gada jūlija dati)

* *

*

7

Ziņojuma «Pamatdati par izglītību Eiropā 2012» pilns teksts angļu, franču un vācu valodā pieejams Eurydice mājaslapā: http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/key_data_en.php

Drukātas grāmatas kopijas pieprasāmas, rakstot uz [email protected]

Kontakti Stanislav Ranguelov, koordinējošais autors: [email protected]

8

Wim Vansteenkiste, komunikācija un publikācijas: [email protected]